Mazēkas projekta saskaņošana

2016. gada decembra vidū biju aizbraucis uz Babītes būvvaldi aprunāties par mazēkas projekta saskaņošanu. Uzreiz piebildīšu, ka iesniegt pieteikumu būvatļaujai vēl šajā reizē negrasījos. Principā interesēja precizēt dažu punktu aizpildīšanu būvatļaujas pieteikumā, kā arī noskaidrot, vai pietiks ar manis iezīmēto kvadrātiņu uz topogrāfiskā plāna un izdrukām no SketchUp. Teica, ka ar to I grupas ēkai pieteikt, bet… Tad sāka man stāstīt, ka tur diez vai vispār sanākšot I grupas ēka, jo neesot viens stāvs, un vispār bez arhitekta paraksta nekas nesanāks. Tad nu sašutis devos mājās un nolēmu vēlreiz smalki izpētīt visu, jau iepriekš izlasīto, likumdošanu par šo tēmu.

pirts3-3dview

Tad nu vēlreiz pārlasīju visus likumus un secināju, ka, manuprāt, taisnība tomēr ir manā pusē. Taču nolēmu, ka tā vietā, lai vēlreiz ar viņiem tukši diskutētu, uzreiz iesniegšu pieteikumu ēkas būvniecībai. Aizgāju, sekretāre pieņēma, nekādu jautājumu.

Pēc pāris dienām atsūtija e-pastu, ka nepieciešams arhitekta paraksts. Nemetu plinti krūmos un aizrakstīju viņiem sekojošu e-pastu, jo pēc manām domām un likuma izpratnes tomērs šajā gadījumā arhitekta piesaiste nav nepieciešama:

Ēku būvnoteikumu 12. punkts nosaka, ka 1. grupas ēkas ieceres dokumentāciju var izstrādāt pats būvniecības ierosinātājs:

“12. Šo noteikumu 6.1. un 6.2. apakšpunktā minētajos gadījumos būvniecības ierosinātājs pats var izstrādāt nepieciešamos būvniecības ieceres dokumentus savai dzīvojamai ēkai, tās palīgēkai vai lauku saimniecības nedzīvojamai ēkai un apliecināt, ka tie atbilst būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts).”

Paskaidrojuma raksta piezīmēs minēts, ka “6. Ja būvniecības ierosinātājs pats izstrādā būvniecības ieceres dokumentus, paskaidrojuma raksta 7. un 8. punktu neaizpilda, bet paraksta 9. punktā noteiktos apliecinājumus.”

Tas aprakstīts arī ekonomikas ministrijas izdotajā skaidrojošajā materiālā par būvniecības ieceres dokumentāciju.

https://www.em.gov.lv/lv/…dokumentacija/

“Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 1.pielikuma „Paskaidrojuma raksts” piezīmēs noteikts, ka pats ierosinātājs paraksta apliecinājumu. Veidlapā dots tikai būvprojekta izstrādātājs un būvspeciālists- kur tad parakstīsies ierosinātājs? Kas viņš būs?

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka paskaidrojuma raksta veidlapā (Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 1.pielikums) apliecinājumi paredzēti gan būvprojekta izstrādātājam, gan būvniecības ierosinātājam Būvniecības ierosinātājs paraksta paskaidrojuma raksta 10.punktā ietvertos apliecinājumus.
Tāpat jānorāda, ka paskaidrojuma raksta 6. piezīmē ir norādīts, ka gadījumā, „[j]a būvniecības ierosinātājs pats izstrādā būvniecības ieceres dokumentus, paskaidrojuma raksta 7. un 8. punktu neaizpilda, bet paraksta 9. punktā noteiktos apliecinājumus”. Tas norādīts sakaņā ar Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 12.punktā ietverto regulējumu, kas nosaka, ka noteiktos gadījums būvniecības ierosinātājs var pats izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju, tai skaitā paskaidrojuma rakstā paredzēto būvdarbu veikšanai, bez atbilstoša būvspeciālista piesaistīšanas. Vēršama uzmanību, ka iepriekš minētais izņēmums attiecas uz būvniecības ierosinātāja (pasūtītāja) pirmās grupas dzīvojamo ēku, tās palīgēku vai lauku saimniecības nedzīvojamo ēku.
Ēku iedalījums grupas ir noteikts Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 1.pielikumā. Tāpat jānorāda, ka attiecīgajā gadījumā būvniecības ierosinātājs paskaidrojuma rakstā 9.punktā ietvertos apliecinājums paraksta kā būvprojekta izstrādātājs un būvspeciālists. Par būvniecības ierosinātāju (pasūtītāju) saskaņā ar Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 3.1.apakšpunkta var būt „zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs [..] vai lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt”.”

Acīmredzot pēc visiem zināmiem notikumiem jaunais būvniecības likuma regulējums tika pieņemts lielā steigā un pat būvvalde nezin visas nianses un laikam biju pirmais, kurš mēģina ko šādu dabūt cauri.

Pēc apmēram 2 nedēļām saņēmu atbildi, ka iecere akceptēta, tā ka ar to jauno būvniecības likumu nav nemaz tik traki un mazēkas, joprojām, var būvēt vienkāršoti bez arhitekta piesaistes.

18 domas par “Mazēkas projekta saskaņošana

  1. Super. Tieši tas kas šobrīd vajadzīgs. Prātoju vai pagraba būvei jāpiesaista arhitekts vai tikšu galā pats.
    Izskatās ka vismaz mēģināšu to izdarīt pats.
    Vari iedot saiti uz būvniecības ieceres dokumentāciju ko pildīji?

    Publicējis 1 person

  2. Tev ir pamatīgi noveicies ar būvvaldes akceptu. Mani Ādažos ar otrā stāva ideju uzreiz pasūtīja trīs mazēkas tālāk. Kādus argumentus vai likumus Tu viņiem liki pretī par to otrā/mansarda stāva izbūvi?
    p.s. Apsveicu ar blogu. Nepaies ne pāris gadi, kad varēsim Latvijā rīkot mazēku entuziastu saietu! 🙂

    Publicējis 1 person

    • No sākuma, kad biju vienkārši aizbraucis aprunāties, teica, ka ar mansardu mazēka diez vai sanākšot, bet kad iesniedzu oficiāli, tad neko pat neteica. Bet biju arī tam sagatavojies, jo Babītes novada apbūves noteikumi nosaka, ka ja mansarda stāva augstums 2/3 platības nepārsniedz 2.5m, tad to stāvu skaitā neskaita, bet man mansards vispār pat pa vidu būs tikai ~2.40-2.45m

      Patīk

      • Es savā laikā Ādažu apbūves noteikumos arī gribēju atrast punktu, kas paskaidrotu, kurā brīdī mansardu sāk skaitīt kā pilnu stāvu, bet neko tādu neizdevās atrast. Savukārt jaunajā LBN’ā rakstītais jau bija man nelabvēlīgs, lai es varētu cīnīties par savu taisnību. Beigās paliku pie tā, kas redzams manā blogā.

        Patīk

      • Es tos saucu par bēniņiem, jo bēniņu telpa netiek ieskaitīta stāvu skaitā! 😀
        Projektā nebija jānorāda nekas no iekštelpām, tāpēc es, kā jau Tu vienā rakstā minēji, iesniedzu tikai fasādes plānus ar ārējiem izmēriem, neizklāstot neko vairāk. Patiesībā, kad es vēl skaņoju projektu pēc vecā būvlikuma, likumā bija minēts, ka mazēkām vajag saskaņot tikai ēkas novietni un par fasādēm nekas nebija minēts. Fasādes plānus palūdza būvvalde.

        Patīk

    • Citējot būvniecības likumu:

      Publiskas būves apbūves laukumu nosaka kvadrātmetros (m2) kā tāda laukuma projekciju pirmā virszemes stāva līmenī, kuru ierobežo būves ārējais perimetrs, ieskaitot izvirzītās daļas, izņemot arhitektoniskos rotājumus. Apbūves laukumā ieskaita laukumu zem būves un būves daļām, kuras izvietotas uz kolonnām, caurbrauktuvju laukumus zem būvēm, kā arī laukumus zem lieveņiem, terasēm un ārējām kāpnēm.

      Patīk

  3. Viestarts
    Vai ir iespējams būvēt mazēku kā pirti?
    Man būvvaldes vadītāja uzreiz pateica ka mazēkās nevarot dzīvot un pirtīs pa vasaru parasti visi dzīvo tāpēc viņa “nelaidīšot cauri” tādu projektu. Gribās tādiem ierēdņu paraugiem ierādīt vietu. Vēlējos lūgt palīdzību jo skatos ka Tev ir pieredze un saprašana.
    Varbūt varam sazvanīties. Biorider@inbox.lv

    Patīk

    • Parasti šādiem darboņiem palīdz apjēgt situāciju tas, ka uzraksta oficiālu iesniegumu ar lūgumu pamatot ar likumdošanas akta punktiem kāpēc pirts, kas ir palīgēka būvniecība nav pieļaujama.

      Man arī sākumā kurnēja, bet kad paņēmu būvniecības likumu un ar to aizgāju aprunāties vairs naebija pretenziju. Pat uz to ka pats parakstu.

      Patīk

Komentēt